Integrētās mediācijas standarti

Šajos standartos apkopoti pamatprincipi, kurus apņemas ievērot integrētās mediācijas (IM) mediatori un mediatores, kā arī apmācīttiesīgi mediatori un mediatores. Standartu pamatā ir Mediatoru rīcības kodekss, kura izstrādē aktīvi piedalījās Vācijas Integrētās Mediācijas biedrība, 2008. gada 21. maija ES direktīva 2008/52/EK, ar biedrībām saskaņotie Vācijas Mediatoru foruma (DFfM) standarti, kurus ievēro Vācijas Integrētās Mediācijas biedrība, kā arī spēkā esošie nacionālie likumi. Labākas lasāmības dēļ turpmāk tekstā vārds “mediators” lietots vispārinātā vīriešu dzimtes formā, skaidri norādot, ka ar to nav domāts konkrētā dzimuma pārstāvis. Tādējādi jēdziens “mediators” apzīmē gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma personas. Tas pats attiecas uz vārda lietojumu daudzskaitļa formā.

Integrētās mediācijas izpratnē mediācija ir metode, kas palīdz strīda pusēm pašām panākt vienošanos konflikta gadījumā. Integrētā mediācija pielieto dažādas mediācijas formas, stilus un veidus. Priekšplānā izvirzās izpratne par mediāciju kā patstāvīgu metodi domstarpību izšķiršanai (Mediācijas standarti). Turklāt mēs uzskatām, ka mediācija ir arī psiholoģiskās izziņas metode, ko metalīmenī var izmantot citām domstarpību izšķiršanas metodēm un formām un ko pielieto pieredzējuši mediatori (Integrētās mediācijas paplašinātie standarti).

Mediācijas standarti

Leģitimācija

Mediatora iesaistīšanās pakāpi mediācijā nosaka strīdā iesaistītās puses. Mediators nodrošina, ka pušu noteiktais mediatora iesaistes līmenis tiek ievērots visā turpmākajā mediācijas procesā un lēmumu pieņemšanā.

Mērķuzdevums

Mediators atbalsta abas puses, lai tās pašas rastu konflikta risinājumu.

Caurspīdīgums

Mediatora pienākums ir atklāt visas mediācijas procesa īpatnības un nodrošināt, ka puses nepārtraukti un bez ierobežojumiem saņem informāciju par mediācijas procesa stāvokli un norisi. Viņš pēc savas iniciatīvas informē puses par mediācijas metodes nozīmi, mediatīvā procesa norises veidiem un iespējamām alternatīvām, kā arī par šajā procesā pieņemamo lēmumu nozīmi. Mediators nodrošina, lai visiem procesa dalībniekiem būtu pieejami visi ar problēmu saistītie svarīgie dati, lai tie tiktu atklāti pārrunāti un lai visi dalībnieki apņemtos ievērot caurspīdīguma principu (Informētības princips).

Autonomija

Mediators nodrošina, ka katra puse pati pieņem savu lēmumu visa procesa laikā un nonāk pie rezultāta, pamatojoties uz vienu un to pašu informāciju katrā atsevišķā gadījumā. Ja nepieciešams, procesa gaitā jāstiprina pušu autonomija, lai tās spētu pieņemt pašas savus lēmumus.

Situācijās, kad otrās pakāpes IM mediators vienlaikus ir arī lēmuma pieņēmēja lomā (tiesnesis, eksperts) vai konsultants, viņa pienākums ir uzskatāmi parādīt, kādā lomā viņš pašlaik ved sarunas. Ja nepieciešams, viņš izveidos noteiktu ietvaru neformālās komunikācijas nodrošināšanai.

Ierobežota konfidencialitātes nodrošināšana

IM mediators dara zināmu, cik lielā mērā viņš spēj nodrošināt konfidencialitāti. Viņš respektē pušu lēmumu par to, vai un cik daudz informācijas tās atklāj, apzinoties nepārdomāta izteikuma sekas.

Neitralitāte

Gadījumos, kad IM mediators darbojas kā puses pārstāvis, viņš uzņemas skaidri noteiktu uzdevumu rast miermīlīgu jautājuma risinājumu starp klientu un citām konfliktā iesaistītajām pusēm. Turklāt nekādā gadījumā nav atļauta vienpusēja konsultēšana, izrādot lielāku labvēlību pret vienu no pusēm.

Profesionalitāte

Otrās pakāpes mediators (Mediators**) ieguvis izglītību, lai profesionāli veiktu darbu visās mediācijas jomās. Lai nodrošinātu sava darba kvalitāti, viņš pēc katras sesijas apspriež rezultātus ar mediācijā iesaistītajām pusēm, reflektē praktisko pieredzi supervīzijā, intervīzijā vai kovīzijā, kā arī paaugstina savu kvalifikāciju.

Izglītības standarts

Lai kļūtu par IM mediatoru, jāiegūst izglītība mediācijā. Tādējādi IM mediators ir izpildījis visas prasības un apguvis prasmes, kas nepieciešamas, lai īstenotu klasisko mediāciju. Minimālā prasība, lai veiktu integrēto mediāciju, ir pilnā apjomā apgūts mediācijas apmācības kurss. Šā iemesla dēļ un tādēļ, ka integrētā mediācija iekļauj arī klasisko mediāciju, integrētās mediācijas apmācības pamatā vispirms ir mediatoru apmācības saturs, par ko biedrības jau vienojušās.

A. Mācību saturs

I. Ievads mediācijā un mediācijas pamati (īpatsvars 15%)

Definīcijas

Mediācijas pamati

• Mediācijas principi, norise un posmi
• Komunikācijas un darba metodes mediācijā

Mediācijas atšķirība no prāvošanās un citām alternatīvām domstarpību risināšanas metodēm Mediācijas pielietojuma jomas

II. Mediācijas procesa norise un pamatnoteikumi (īpatsvars 25%)

Mediācijas procesa posmi

• Mediācijas līgums
• Informācijas savākšana
• Pušu interešu noskaidrošana
• Iespēju apkopošana un izvērtēšana
• Gala vienošanās

Dažāda dalībnieku sastāva īpatnības mediācijā

• Individuālās sarunas
• Komediācija vai mediācija komandā ar otru mediatoru, vairāku strīdā iesaistīto pušu mediācija, svārsta mediācija
• Trešo personu (piemēram, bērnu, nodokļu konsultantu, ekspertu) iesaistīšana, Citi pamatnoteikumi
• Mediācijas procesa sagatavošana un izvērtēšana
• Dokumentēšana (protokola rakstīšana)

III. Sarunu vadīšanas paņēmieni un prasmes (īpatsvars 10%)

• Sarunu analīzes pamati
• Sarunu vadīšana un sarunu vadība: intuitīva sarunu vadīšana, Hārvardas Universitātes sarunu koncepts, integratīvās sarunu vadīšanas metodes, distributīvās sarunu vadīšanas metodes

IV. Sarunu vadīšana, komunikācijas metodes (īpatsvars 15 %)

B. Paplašinātā integrētā mediācija

Lai pielietotu mediāciju citos, ne tikai klasiskās mediācijas kontekstos, un nodrošinātu to arī mazāk izteiktos un pat naidīgos apstākļos, nepieciešama padziļināta izpratne par izziņas procesu, kas slēpjas aiz mediācijas un ko raksturo mediācija. Tā kā integrētā mediācija sniedzas līdz mediācijas galējām robežām, IM mediatoram pilnībā jāapzinās savas personiskās mediācijas prasmes. Lai tas būtu iespējams, integrētā mediācija papildina iepriekš aprakstītos vispārējās izglītības standartus ar šādiem tematiem:

I. Ievads integrētajā mediācijā un tās pamati, padziļināta mediācijas pamatu izpratne

• Integrētās mediācijas definīcija un atšķirības no citiem mediācijas veidiem
• Integrētās mediācijas attīstības vēsture
• Integrētās mediācijas pielietojuma jomas un iespējas

II. Integrētās mediācijas metodes vieta un nozīme

• Metodes funkcionālā nozīme: sistemātiskais iedalījums, padziļināts pārskats par metodi, komunikācijas modeļu noteikšana
• Metodes stratēģiskā nozīme un tās saistība ar konflikta dinamiku; spēļu teorija; paplašināta izpratne par konflikta veidošanos un attīstību
• Saskares, pārejas vietas un kombinācijas ar citām metodēm
• Attiecības starp metodi un pakalpojumu, metodes pasūtījums
• Pārejas iespējas no konfrontācijas uz sadarbību
• Mediācija kā psiholoģiskās izziņas process
• Metametode

III. Paplašināti pamatnoteikumi un mediācijas norise

• Pārskats par visām mediācijas metodēm un stiliem, arī starptautiskā salīdzinājumā
• Principu atvasināšana, nozīme, nodrošināšana un robežas
• Mediācijas posmu stratēģiskie, psiholoģiskie, juridiskie un socioloģiskie pamati
• Posmu loģika un sastāvdaļas
• Mediācijas metodika
• Vienošanās un solījumi integrētajā mediācijā
• Mērķu saskaņošana un kopīgu mērķu noteikšana
• Mediācija kā kvalitātes vadība (hipotēzes, posmu līdzsvarošana)
• Pirms- un pēcposma nozīme mediācijā

IV. Paplašinātas konflikta risināšanas prasmes

• Konflikta un metodes saistība
• Konflikta teoriju mijiedarbība un konfliktu sistemātisks risinājums
• Konflikta dimensijas

V. Paplašinātas prasības mediatora kompetencei un attieksmei

• Domāšana mediācijā
• Lomu kopums un lomu skaidrība
• Risinājuma pentagramma

VI. Īpatnības un fenomeni

Sertifikācija

Mediatora* sertifikācija notiek pēc pirmā līmeņa apmācības pabeigšanas. Mediatoram jāiesniedz dokumentācija par paša mediētu vai komediētu gadījumu. Dokumentācijai jāsatur gadījuma un tā norises gaitas apraksts, mediatora pielietoto intervenču un to iedarbības raksturojums, kā arī pašrefleksija. Dokumentēto gadījumu apspriež noslēguma kolokvijā (mutisks eksāmens), kurā īpašs uzsvars tiek likts uz pašrefleksiju. Gala kolokviju var aizstāt ar rakstisku vai attālinātu mutisku procedūru, ja eksaminētājs studējošo jau individuāli konsultējis mācību laikā un pietiekami labi pazīst viņa darba veidu. Sertificējamie mediatori iesniedz deklarāciju, kurā apņemas ievērot IM standartus un sniegt statistikai nepieciešamās ziņas, kā arī deklarāciju par resertifikāciju. Ja mediācijas apmācības pabeigtas pirms vairāk kā 5 gadiem, pretendentam jāpierāda, ka viņš praktizējis mediāciju, jāiesniedz vismaz divi dokumentēti mediācijas gadījumi vai jāpierāda, ka pabeigts tālākizglītības teorētiskais kurss 50 stundu apjomā.

Otrās pakāpes mediators

Otrās pakāpes mediatoram (apzīmējums: mediators** – divu zvaigžņu mediators) ir plašas zināšanas par mediāciju attiecīgajās nozarēs un jomās. Viņš ir sagatavots profesionālam mediatora darbam. Viņam ir arī integrētās mediācijas zināšanas un prasmes. Viņš spēj veikt mediāciju sarežģītos gadījumos un netipiskās sākuma situācijās, kā arī pielietot mediāciju citos kontekstos.

Prasības

Otrās pakāpes mediatoram jāpierāda, ka apguvis pirmās pakāpes mediatora izglītību un vēl vismaz 120 tālākizglītības stundas, kurās tiek tematiski un praktiski aplūkota mediācijas pielietošana specifiskās jomās. Apmācības pamatnostādnes atbilst mediatora* apmācībai ar šādām iezīmēm:

Mācības

Spēkā ir mediatora* apmācību apraksts. Kopā ar pabeigtu mediatora* izglītību mediatoram** jāpierāda vismaz 240 stundu ilga apmācība, no kurām 40 stundas sastāda supervīzija.

Sertifikācija

Sertificējamajam mediatoram** ir mediatora* sertifikāts vai tam pielīdzināma iepriekšējā izglītība. Lai iegūtu mediatora** sertifikātu, jāiesniedz dokumentācija par diviem paša mediētiem vai komediētiem gadījumiem. Ja iegūts mediatora* sertifikāts, pietiek ar vienu dokumentētu gadījumu. Vēl jāiesniedz arī zinātniski pētnieciskais darbs par kādu no mediācijas tematiem. Spēkā vispārīgie noteikumi par mediatora* eksāmena pieņemšanu.

Trešās pakāpes mediators (apmācīttiesīgs mediators)

Trešās pakāpes mediators (apzīmējums: mediators*** – trīs zvaigžņu mediators) iegūst apmācīttiesīga mediatora kvalifikāciju. Viņam ir plašas zināšanas par konfliktu risināšanas metodēm, par mediāciju un integrēto mediāciju visās jomās. Viņam ir pieredze dažādu mediācijas veidu un stilu pielietošanā, apmācībā, kā arī zināšanas mediācijas didaktikā.

Prasības

Pretendentam jāapliecina, ka ieguvis otrās pakāpes mediatora vai tai pielīdzināmu izglītību. Viņam jāiesniedz vismaz 25 dokumentētas mediācijas un apliecinājums, ka mācījis mediāciju vismaz 250 stundas. Turklāt viņam jāpierāda zināšanas par integrēto mediāciju un tās mācību saturu. Viņam jāspēj pierādīt, ka guvis pietiekamu pieredzi supervīzijās un vadījis tās, kā arī pietiekamā apjomā reflektējis savu darba veidu, savu un citu mediatoru mediācijas koncepciju un pieejas veidus integrētās mediācijas un mediācijas izpratnē.

Mācības

Vēlama pabeigta apmācīttiesīgu mediatoru apmācība. Tās apjoms ir vismaz 25 stundas, un tā aptver didaktiku, atbilstošas mācīšanas un pasniegšanas metodes, integrētās mediācijas satura mācīšanu, specifiskas problēmas mediatoru apmācībā un literatūras avotu studēšanu.

Sertifikācija

Trešās pakāpes mediatoru sertifikācija notiek, kad iesniegti nepieciešamie pierādījumi (otrās pakāpes mediatora vai ekvivalents sertifikāts, 25 dokumentēti gadījumi, kā arī sertifikāts, kas apliecina, ka pabeigts vismaz 250 stundu apmācīttiesīga mediatora apmācības kurss). Pretendentam jāpierāda, ka izpratis integrētās mediācijas būtību un pārvalda tās mācību saturu. To viņš var pierādīt,

• a)  iesniedzot zinātniski pētniecisko darbu par kādu no integrētās mediācijas tēmām,
• b)  piedaloties IM valdes apstiprinātā apmācības procesā kā apmācību vadītājs kopā ar pieredzējušuapmācību vadītāju.

Pretendentam jāiesniedz apliecinājums, ka piedalījies IM apmācīttiesīgu mediatoru apmācībā. To nav nepieciešams pierādīt, ja pretendents pats ir vadījis apmācības procesu vai iesniedzis plašu zinātnisko darbu, kurā aplūkoti mediācijas didaktikas jautājumi.

Jebkurā gadījumā pretendentam nepieciešams iesniegt pamatotu un argumentētu apmācības koncepciju, kurā atspoguļots gan plānotās apmācības saturs un didaktikas metodes vai izskaidroti konkrēti priekšstati par esošās IM apmācības koncepcijas īstenošanu. Jāiesniedz arī rakstveidā sagatavota pašrefleksija par IM apmācības koncepciju.

Visbeidzot nepieciešams iesniegt deklarāciju par apņemšanos ievērot Integrētās Mediācijas biedrības standartus un izglītības vadlīnijas.

D. Sertifikācijas prasības īpašos gadījumos

Iepriekš minētajos sertifikācijas gadījumos tika pieņemts, ka pretendenti pabeiguši specifisku IM apmācību. Tomēr ir iespējams sertificēt arī mediatorus, kuri nav piedalījušies akreditētās IM apmācību programmās. Šādos gadījumos sertifikātu var izsniegt, ja pretendents pierāda, ka ieguvis mediatora izglītību, kas atbilst noteiktam profesionālās kvalifikācijas līmenim. To, ka izprasta IM filozofija, var apliecināt, apgūstot 24 stundu apmācības moduli “Integrētā mediācija” vai pierādot, ka studēti IM mācību materiāli. Šo papildu pierādījumu var iegūt, piedaloties kolokvijā vai iesniedzot rakstisku darbu.

Gadījumos, kad sertifikāciju veica akreditēta IM iestāde pirms šo standartu spēkā stāšanās un ja nav izpildīts šajos standartos noteikto prasību apjoms, pietiek ar iesniegtu papildu apņemšanās deklarāciju.

Visos gadījumos pieļaujami pārejas noteikumi sertifikācijas pagaidu piemērošanai. Sertificēšanas iestādes pienākums ir katrā atsevišķā gadījumā konstatēt, ka varēja tikt noteiktas cita veida sertificēšanas prasības.

E. Resertifikācija, sertifikāta atņemšana un anulēšana

Tā kā IM biedrība pieņem, ka visu pakāpju mediatori izmantos savas zināšanas un pieredzi, tā atsakās no periodiskas resertifikācijas. Tomēr katras pakāpes mediatora pienākums ir pēc uzaicinājuma apliecināt savu praktisko pieredzi, iesniedzot dokumentāciju par vismaz 2 mediācijas gadījumiem 5 gadu laikā vai pierādījumus, ka apgūta tālākizglītības programma vismaz 50 stundu apjomā. Ja mediators neizpilda šos nosacījumus uzaicinājumā noteiktā saprātīgā termiņā, piešķirtās pakāpes sertifikāts tiek atņemts.

F. IM akreditācija un sertifikācija

Vadlīnijas nosaka IM mediatoru apmācības un mediācijas veikšanas standartus. No vienas puses, tās nodrošina vienotu izpratni par mediāciju un vienveidīgu tās piemērošanu, un, no otras puses, ļauj uzskaitīt un definēt mediācijas specifiskās īpašības no integrētās mediācijas viedokļa, kam nepieciešamas paplašinātas un padziļinātas zināšanas par mediāciju. Šo kvalitātes prasību IM nodrošina, veicot akreditāciju, sertifikāciju, koordināciju un pārvaldību.

Akreditācija

IM biedrība neveic ne apmācību, ne mediāciju. Apmācība notiek reģistrētos un akreditētos institūtos, kuri apmācības beigās tiesīgi piešķirt IM biedrības sertifikātu, kas apliecina mediatora profesionālās darbības kvalifikācijas pakāpi, ja izpildītas visas izvirzītās prasības.

Akreditācijas prasības

Lai pievienotos IM biedrībai, institūtam jāizpilda šādas prasības:

vai pēc pārrunām un līguma ar institūtu noformēšanas. Par to atbild IM biedrības Izglītības konsultatīvā padome. Akreditācija dod ierobežotas un atsevišķas tiesības veikt pirmās vai otrās pakāpes mediatoru apmācību. Ārvalstu izglītības institūtu, kā arī izglītības iestāžu un trešās pakāpes mediatoru sertifikācijas institūciju akreditāciju veic biedrības valde pēc Izglītības konsultatīvās padomes uzklausīšanas.

Akreditācijas atcelšana

Valde var atcelt akreditāciju pamatota iemesla dēļ, it īpaši gadījumos, kad netiek ievēroti standarti. Pirms akreditācijas atsaukšanas akreditētajai izglītības iestādei jādot iespēja izteikt savu viedokli.

Sertifikācija

Akreditētās izglītības iestādes ir tiesīgas izsniegt pirmās un otrās pakāpes mediatora sertifikātus mācību programmu absolventiem, ja mācības notikušas valstī, kurā atrodas akreditētā izglītības iestāde, un izpildīti nepieciešamie nosacījumi. Ja apmācībā iesaistītas vairākas izglītības iestādes, jānozīmē vadošais institūts, kas uzņemas atbildību par sertifikāciju. IM valdei jāapstiprina apmācība, kas notikusi ārzemēs, arī tajā gadījumā, ja apmācību veikusi akreditēta iestāde. Sertifikāciju ārzemēs veic IM valde. Visos citos gadījumos sertifikāciju veic IM Izglītības konsultatīvā padome.

Izglītības konsultatīvā padome ir IM organizācijas darba orgāns, kas sadarbojas ar visām biedrības nodaļām. Tā jāinformē un jāiesaista visos IM rīkotajos pasākumos par apmācības jautājumiem vai mediācijas veikšanu. Savukārt konsultatīvā padome informē par jautājumiem, kas saistīti ar apmācības vajadzībām un tai izvirzītajām prasībām. Starp IM biedrības nodaļām notiek informācijas apmaiņa, kuras mērķis ir nodrošināt standartu izstrādi un īstenošanu.

Administrācija

Lai īstenotu standartus, IM biedrība nodrošina nepieciešamo pārvaldību. Tā uztur datubāzi, kurā tiek reģistrēti izsniegtie sertifikāti un saglabāti statistikas dati par apmācību un veiktajām mediācijām.

• Par apmācību jāsavāc šādi dati: absolventa vārds un uzvārds, profesija, piešķirtā profesionālās darbības kvalifikācijas pakāpe un sertifikāta izsniegšanas datums. Citi dati: pretendentu skaits dalībai apmācībā, mācības pārtraukušo skaits, kā arī mācību pārtraukšanas iemesls.
• Par mediāciju jāsavāc šādi dati: mediatora vārds un uzvārds, veikto mediāciju skaits, norāde par mediācijas veidu un jomu, mediācijas rezultāts.

Izņemot sertifikātu reģistru, visi dati kalpo tikai statistikas vajadzībām. Tos nodod tālāk anonīmā veidā un drīkst izmantot tikai statistikas nolūkos. Centralizētu datu pārvaldību (arī ārvalstu biedrībām, kas pievienojušās IM biedrībai) veic IM biedrības birojs.

IM biedrība rada organizatoriskos nosacījumus un iespējas, lai nodrošinātu Izglītības konsultatīvajai padomei informācijas apmaiņu ar biedrības nodaļām un citām radniecīgām biedrībām ārvalstīs.

IM biedrības Izglītības konsultatīvā padome

IM biedrības Izglītības konsultatīvā padome atbild par akreditāciju un sertifikāciju visos iepriekš nosauktajos gadījumos. Tās pienākumos ietilpst arī izglītības standartu uzraudzība un pilnveidošana.

Izglītības konsultatīvās padomes sastāvu veido priekšsēdētājs, kura pienākumus veic biedrības Izglītības nodaļas vadītājs, ko ievēl biedru pilnsapulce. Vēl vienu vietu Izglītības konsultatīvajā padomē ieņem viens biedrības valdes iecelts valdes loceklis. Ja netiek iecelts valdes loceklis, par to kļūst biedrības priekšsēdētājs. Vēl piecus locekļus ieceļ valde. Pa vienai vietai padomē saņem ārvalstu biedrību deleģētie pārstāvji.

Izglītības konsultatīvās padomes sēdes ir atklātas. Padomes locekļi uz tām tiek uzaicināti. Ielūgumus var nosūtīt elektroniski. Par sēdēm jāpaziņo savlaicīgi, lai tajās varētu piedalīties institūtu pārstāvji, kuriem nav balsošanas tiesību, kā arī ikviens IM biedrības loceklis un viesi. Padomes sēdes notiek pēc vajadzības, bet vismaz vienu reizi gadā. Lēmuma pieņemšana par sertifikātiem var notikt ar elektroniskā apkārtraksta starpniecību. Padome var noteikt maksu par sertifikāciju, kam nepieciešams valdes apstiprinājums. Maksai jāatbilst ekvivalences principam un jāsedz izmaksas. Padomes locekļus ieceļ uz diviem gadiem. Padome pieņem kārtības rulli, kurā nosaka padomes locekļu skaitu gadījumā, ja tas pārsniedz IM standartos paredzēto locekļu skaitu, balsošanas un paziņošanas procedūras, kā arī padomes sēžu un lēmumu pieņemšanas veidu.

Gadījumos, kad sertifikācija notikusi pirms IM biedrības Izglītības konsultatīvās padomes izveides, pietiek ar iesniegtu sertifikāta kopiju, ko apstiprina padomes priekšsēdētājs.

Domstarpību gadījumā lēmumu pieņem valde pēc tam, kad mediatīvā procesā uzklausītas cietušās un iesaistītās personas.

IM biedrības birojs

Birojs pakļauts valdei.